kafejnica-bars

Ceļojumos jāizmēģina arī kafejnīcas un bāri

Ko jums vislabāk patīk apskatīties, kad dodaties ceļojumā uz ārzemēm? Droši vien kultūras objektus, muzejus un arhitektūru. Arī kādus īpašus dabas veidojumus, kas raksturīgi tieši šai zemei. Jā, arī man patīk to visu apskatīt un iemūžināt, bet vēl es izmantoju katru iespēju izbaudīt vietējās kafejnīcas un bārus, ja tādi šajā apvidū ir pieejami.

Kāpēc man tas patīk? Jo tur nesteidzīgi varu pavērot cilvēkus, sajust, kāda ir atmosfēra, kā cilvēki atpūšas. Tas ir ļoti interesanti. Man ir tāds nedaudz antropoloģisks skatījums uz pasauli, tāpēc arī man patīk parunāties ar vietējiem. Un vēl šajās vietās var nogaršot dažādus vietējos dzērienus.

Tāpat katra kafejnīca un bārs jau arī ir tāds kā vietējais simbols, daudz stāsta interjers, ēdienu un dzērienu piedāvājums. Mans pašmērķis nav pieēsties vai piedzerties, bet gan izbaudīt kaut ko neparastu, satikt interesantus cilvēkus. Daudzās valstīs, kur cilvēki ir introvertāki, tieši bāros man ir izdevies atklātāk parunāties, uzzināt, par ko cilvēki šajā valstī domā, sapņo. Tas ir tāds neliels eksperiments, kura laikā savācu iespaidus no vietējiem cilvēkiem. Gadās arī uzzināt noderīgu informāciju par vietām, ko noteikti esot jāapmeklē.

Ir gadījies, ka esmu patiesi patīkami pārsteigts, ka no ārienes necilas atpūtas vietas iekšpusē ir tik savdabīgas un oriģinālas, ka tiešām ir vēlme tajās ilgāk uzkavēties. Piemēram, esmu bijis vietās, kur visi sēž uz zemes, uz tādiem kā spilveniem, nemaz nav krēslu un galdu. Bet citviet ir bijuši grezni koka bāra krēsli, kas rindojas ap garu leti. Tāpat krāsas un dekori parasti raksturo vietējo mentalitāti. Ir vietas, kas veidotas, ievērojot nacionālos akcentus, citviet mēģināts radīt kosmopolītisku noskaņu. Bāra krēsli ir viens no tiem elementiem, kam pievēršu uzmanību, jo šajā ziņā var novērot lielu dizainisko daudzveidību.

koka-kresli-moderni

Laiski pasēdēt kafejnīcā vietā, kur esi pirmo reizi, ir tiešām patīkami. Tas ir labs skatpunkts uz pilsētu. Var pavērot cilvēku plūsmu, dienas ritmu, nesteidzīgi apskatīt redzeslokā esošos objektus. Un kafiju taču ir vēlme iedzert jebkurā vietā! Vispār jau tradīciju pasēdēt nelielās vietējās kafejnīcās dažreiz izmantoju arī Rīgā, jo šeit šādu vietu ir ļoti daudz, bet ikdienā tās nepamanām. Ja apsēžas pie galdiņa, lai iedzertu kafiju, tad var arī savu jau it kā pazīstamo pilsētu ieraudzīt no pavisam cita rakursa.