miers

Mieru, tikai mieru

Mieru varētu uzskatīt par vienu no modernā laikmeta deficītiem. Cilvēki maksā speciālistiem, dodas uz īpašām vietām, izmanto dažādas metodes, lai iemācītos būt mierīgi, atrastu sevī un ap sevi mieru. Dzīves temps, kurš arvien palielinās, iedzinis mūs nogurumā un stresa radītās problēmās. Pat gribot, liela daļa cilvēku vairs neprot atslābināties. Un tas jau ir radījis dažādas slimības, ko skaidri diagnosticē un arī ārstē.

Nemiera un trauksmes stāvokļi var skart jau bērnus no agrīna vecuma, kad neirologs konstatē kādas problēmas. Tās var būt miega un uzvedības problēmas, histērijas, panika, hiperaktivitāte, nepamatos bailes. Neirologs ir ārsts, kurš strādā ar šāda veida problemām, tomēr tas ir ļoti sarežģīts lauks, jo jāspēj kopumā vērtēt ļoti plašs elementu kopums, lai saprastu, kāds ir problēmu cēlonis.

Tomēr daudzos gadījumos risinājums ir dažādu kairinājumu mazināšana, vides maiņa, meditācija un sistemātisks darbs ar savu prātu, lai panāktu labāku paškontroli, iemācītos, kā pašam stresa un uzbudinājuma situācijās atrast atkal līdzsvaru, nomierināties.

Ja ir pieprasījums, veidojas piedāvājums

Cilvēku vajadzība pēc harmonijas un miera jau kļuvusi tik izmisīga, ka šajā nozarē ir izveidojusies plaša pakalpojumu niša, ko var izmantot. Senāk cilvēki paši zināja, kā tikt gala ar sasprindzinājumu, nogurumu, satraukumu. Un lielākoties šo līdzsvaru sniedza daba, dienas ritma pielāgošana gadalaiku un diennakts cikliem, nebija arī tāda intensīva kairinājuma, kādu tagad saņem no tehnoloģijām un apkārtējās vides, informācijas lauka.

Nekas gudrāks jau arī nav izdomāt par senajām metodēm. Ko tad mēs tagad darām, lai mācītos iekšējo mieru? Pērkam diskus ar dabas skaņām un savā mazajā pilsētas dzīvoklītī tā pavadībā meditējam.

Ejam uz jogu, kur mācāmies izkustināt visus sabiezējumus ķermenī, ko senāk paveica fiziskais darbs, kas cilvēkiem bija ikdiena. Apgūstam gudras teorijas par klātbūtnes efektu un apzinātību, jo vairs nespējam fokusēties uz pašreizējo mirkli, dzīvojam pagātnē vai nākotnē, neizjūtot to pieredzi, kas ir tieši šajā brīdī. Un par to visu cilvēki kādam maksā naudu, lai gan šīs prasmes, zināšanas un iespējas jau katrā cilvēkā ir iekšā. Tikai pēdējā laikā tās ir tik apspiestas, ka vairs nespējam bez citu vadības un palīdzības tik tām klāt.

Nemiers var būt vienkārši ikdienas diskomforta cēlonis, bet tas var būst arī kādas nopietnākas slimības cēlonis. Mēs jau neredzam, kas notiek mūsu organismā. Tāpēc, ja ilgstoši esam trauksmē, stresā, slikti guļas, nespējam koncentrēties, jūtam vēl citus simptomus, tad būtu jāapmeklē ģimenes ārsts un arī neirologs, lai izslēgtu iespēju, ka ir kāda nopietna saslimšana.

Palīdzi sev pats

Ja cilvēks apstājas un beidzot ieklausās sevī un savā ķermenī, tad atradīs atbildes, kā tieši sev nodrošināt mieru, harmoniju, labāku pašsajūtu un veselību. Jautājums ir, vai mēs spējam pieņemt to, ko sadzirdam, jo ne vienmēr tās būs ērtas pārmaiņas. Jābūt drosmīgam, lai to izdarītu.

Var gribēties mainīt vidi, cilvēkus sev apkārt, atteikties no karjeras, iekopt dārzu, sākt dzīvot pēc harmoniska diennakts ritma — katram savs! Tikai jāsajūt. Un miers atnāks pats.